Kas kredītņēmējiem jāzina par EURIBOR?

Tas, cik mums katru mēnesi ir jāmaksā par paņemto kredītu, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem, no kuriem viens ir EURIBOR likme. Vairāk par to, ko kredītņēmējiem būtu jāzina par EURIBOR, uzzini “Swedbank Latvija” sagatavotajā rakstā. 

Kopumā kredīta ikmēneša atmaksājamo summu veido aizdevuma pamatsumma, kas sadalīta uz attiecīgo periodu, kā arī kredīta procentu likmes. Kredīta procentu likmes veido nemainīgā un mainīgā daļa. Ja nemainīgā daļa tiek noteikta līguma slēgšanas brīdī un ir spēkā visu līguma darbības laiku, tad mainīgo daļu veido īstermiņa procentu likmes jeb EURIBOR, kura apmēru ietekmē Eiropas Centrālā banka (ECB). Paaugstinoties EURIBOR likmei, palielināsies arī ikmēneša maksājums un otrādi.

EURIBOR likmes pēdējos sešus gadus ir bijušas negatīvas, bet nu jau vairāk nekā gadu EURIBOR ir kļuvis pozitīvs. Kredītņēmējiem tas nozīmē lielāku kopējo aizdevuma procentu likmi un lielākus ikmēneša procentu maksājumus. Jāatceras, ka ikmēneša maksājums mainās brīdī, kad tiek pārskatīta EURIBOR likme – tas ir atkarīgs no izvēlētā EURIBOR termiņa (cik bieži tā tiek pārskatīta – reizi 3, 6 vai 12 mēnešos) un datuma, kad šīs likmes pārskatīšana ir noteikta kredītlīgumā.

Kāpēc kāpj EURIBOR likmes?

Eiropa aizvadītā pusotra gada laikā cīnās ar inflāciju. Lai to slāpētu, ir nepieciešams samazināt naudas apriti tirgū, tādēļ Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstina naudas cenu, lai iedzīvotāji aizņemtos mazāk, ekonomikā brīvās naudas apjoms samazinātos un savos brīvos līdzekļus iedzīvotāji vairāk noguldītu depozītos, nevis tērētu patēriņa vajadzībām.

Pēc vairāk nekā 10 gadu pārtraukuma ECB 2022. gada 21. jūlijā uzsāka paaugstināt visas savas procentu likmes, iezīmējot beigas ieilgušajam negatīvo likmju periodam. Kopš tā laika ECB procentu likmes ir cēlusi vairākas reizes, 2023.gada nogalē jau pārsniedzot 4% atzīmi.

ECB pārziņā esošo procentu likmju kāpuma ietekmē aug arī EURIBOR likmes, kas raksturo vidējo aizdevuma procentu likmi starpbanku tirgū, piemēram, trīs mēnešiem, sešiem mēnešiem vai gadam. Savukārt EURIBOR ir daļa no kopējās procentu likmes virknei aizdevumu, ko iedzīvotājiem un uzņēmumiem izsniedz kredītiestādes.

Kas ar EURIBOR notiks tuvākajā nākotnē?

Euribor likmes kāpums kredītņēmējiem nozīmē, ka jārēķinās ar papildus izdevumiem. Jo lielāka aizņēmuma summa, jo lielāks ikmēneša maksājums un, protams, naudas izteiksmē arī lielākas augošo procentu likmju radītās svārstības. Piemēram, ja hipotekārais kredīts ir 50 000 eiro uz 25 gadiem ar bankas pievienoto likmi 2% + 6 mēnešu mainīgā EURIBOR, ikmēneša maksājums pirms Euribor kāpuma varēja būt 206 eiro. Pašreizējā situācijā, kad Euribor jau ir 4% robežās, kredīta ikmēneša maksājums pieaug līdz 322 eiro jeb par 56%. Savukārt, ja kredīta summa ir lielāka, piemēram 110 000 eiro, ikmēneša maksājums pieaug par 255 eiro (no 453 līdz 708 eiro).

Eksperti lēš, ka pašreiz esam tuvu Euribor maksimālajai atzīmei un tuvākajā nākotnē ir sagaidāma šīs likmes stabilizēšanās un pat kritums. Viens no avotiem, kur sekot līdzi Euribor nākotnes prognozēm, ir 1m/3m/6m EURIBOR and SONIA Forward Curves | Chatham Financial.

Jāuzsver, ka Euribor likmes pašreizējie apmēri nav nekas netipisks. Lai arī bijām pieraduši pie negatīvas Euribor likmes, tā tas nav bijis vienmēr, jo vēl pārskatāmā pagātnē Euribor likme bija virs 5%. Un arī nākotnes prognozes neliecina, ka šī likme varētu atgriezties negatīvajā zonā.

Ko darīt?

Ja jūtamas pamatotas grūtības atmaksāt kredītu, klientam jāvēršas bankā, lai vienotos par piemērotāko risinājumu. Katra situācija ar kredītņēmēju tiek risināta individuāli, ņemot vērā, ka vajadzības un gadījumi ir atšķirīgi (piemēram, kredīta apjoms, procentu likme, grūtību esamība vai tikai vēlme maksāt mazāk). 

Kā skaidro Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis:

"Izsniedzot ilgtermiņa aizdevumu, banka izvērtē iedzīvotāju spēju turpināt maksāt kredītu arī situācijās, kad tas sadārdzinās, jo var mainīties iedzīvotāju ienākumu līmenis vai, kā šajā gadījumā, aug procentu likmes. Tāpēc papildus likumā noteiktajām vadlīnijām, ka visas kredītsaistības nevar veidot vairāk kā 40% no ģimenes kopējiem ienākumiem, kredītspējas noteikšanas brīdī katra klienta situācijai tiek piemērots "stresa tests", kurš modelē iespējamos maksājuma pieauguma scenārijus."

Šīs pieejas atbilstību apliecina fakts, ka pašreizējā situācijā, lai arī klientiem ikmēneša maksājumu apmērs ir audzis, klientu skaits, kuriem rastos maksājumu grūtības, nav būtiski pieaudzis. Tam noteikti talkā nācis arī fakts, ka pēdējos gados ir kāpis arī klientu ienākumu līmenis.

"Lai arī novērtējot spēju kredītu atmaksāt ilgtermiņā, ir paredzēts drošības buferis, tiem klientiem, kam rodas maksājumu grūtības, kā viens no risinājumiem ir atlikt pamatsummas maksājumus uz periodu līdz 12 mēnešiem. Tādējādi ikmēneša maksājumu apmērs uz šo periodu samazinās, un tas var palīdzēt tikt galā ar maksājumu grūtībām. Taču jāņem vērā, ka tas ilgtermiņā nozīmē lielākus procentos veiktos maksājumus visā kredīta periodā."

Raksta autors: "Swedbank Latvija"